Galerija

Katram zvēram ir sava galerija, kur tas jūtās labi. Pūcīte ir vieta, kur bērni jūtas labi.

16. March, 2013

Karavīru diena Pūcītē 2013

Iepazīstot vēsturi un senču atstāto mantojumu, mēs kļūstam gudrāki, bagātāki un stiprāki. Cilvēkam ir nepieciešams izjust savu piederību ģimenei, dzimtai un Dzimtenei, jo, tikai apzinoties savas saknes, cilvēks ir stiprs. Kā teicis latviešu rakstnieks A. Grīns: „Tikai tas cilvēks pilnīgi pazīst sevi, kas pazīst savu senču mūžus, un tikai tā tauta var justies līdzīga citām, kurai nav palikuši sveši viņas tēvu likteņi”.

Mēs, Pūces bērni zinām, ka, lai šodien varētu dzīvot mūsu mīļajā, skaistajā zemītē – Latvijā, mums jāpateicas ne tikai mūsu māmiņai un tētim, bet arī daudziem drosmīgiem un stipriem cilvēkiem - karavīriem, kas, mīlot savu Dzimteni, ir cīnījušies par mums - par brīvu Latviju un brīviem cilvēkiem tajā.

Tautu dēli jostu joza
Mirdzošiem ziediņiem.
Aiz jostiņas cimdus bāza,
Zobentiņus vicinot;
Zobentiņus vicinot,
Tēvu zemi aizstāvot.
Gatavojoties latviešu leģionāru piemiņas dienai, Pūces bērni atkārtoja zināšanas par savu tēvu zemi Latviju. Dziedājām karavīru dziesmas, spēlējām mūzikas instrumentus un mācījāmies soļot mūzikas pavadībā.
Atzīmējot latviešu leģionāru piemiņas dienu, Pūcītē ciemojās vīru kopa „Vilki”, kas dziedāja senas karavīru dziesmas un nedaudz pastāstīja par senajiem laikiem, kad visiem drosmīgajiem, stiprajiem un tēvu zemi mīlošajiem vīriem un dēliem vajadzēja atstāt savu Dzimteni...

Es, karā aiziedamsi
Laimei tevi atvēlēju.
Ja Laimiņa nolēmuse
Tad pārnākšu sētiņā.

Lai aizstāvētu sevi, savu ģimeni, draugus, māju un zemi – Latviju.
Un lai šodien zem Latvijas karoga mēs varētu dzīvot savā zemē un būt savas zemes saimnieki.
Paldies, visiem karavīriem, ka Jūs esat piemērs tam, ka, no sirds mīlot savu zemi un ticot sev, mēs katrs varam mīlestībā paveikt lielus darbus!